Kādai būtu jābūt dzimstībai, lai pēc 20 gadiem Latvijā atgūtu tagadējo iedzīvotāju skaitu?

“Sarežģīto problēmu vienkāršie risinātāji” ražo milzumu mītu par demogrāfiju. Viens no tiem ir: “Lai mūsu skaits pieaugtu, valstij ir jāveicina dzimstība, tam nevajag migrāciju!”

Līdz šim ar valsts ģimenes atbalsta pasākumiem nekur nav izdevies būtiski mainīt dzimstības līmeni. Pat visdāsnākais valsts atbalsts dzimstības līmeni ietekmē minimāli. Dzimstības līmeni daudz lielākā mērā nosaka citi faktori, piemēram, tradīcijas, ticība nākotnei, sekošana vienaudžu piemēram un kopējām tendencēm.

Bet, šoreiz neņemsim to vērā un uz brīdi pastaigāsimies pa rozā vienradžu un… (piedodiet, varavīksnes te neiederas) pasauli, kurā gādīgā valsts vara spēj visu.

Fantastiskās dzimstības scenārijs

Kādai būtu jābūt dzimstībai mūsdienu Latvijā, lai, piemēram, 20 gadu laikā mēs saglabātu to pašu iedzīvotāju skaitu, kāds ir tagad, jeb, šajā gadījumā – 2023. gadā, par kuru ir pieejami jaunākie statistikas dati?

Iedzīvotāju skaitu bez dzimstības un mirstības maina vēl viens faktors – migrācija.

Tātad, vispirms “tiksim galā” ar to. Jeb, drīzāk, pieņemsim, ka migrācijas tikpat kā nebūs. Sākumā gan Latvijā atgriezīsies, pieņemsim, latvieši no ārvalstīm. Ne īpaši daudz, bet tomēr par vairākiem simtiem cilvēku vairāk, nekā aizbrauks. Bet pēc tam Latvija “iekonservētos” un migrācija vairs nebūtu vērā ņemams faktors.

Toties dzimstību ar burvju nūjiņas palīdzību jau gandrīz tūlīt… nu, pieņemsim, 2026. gada laikā pacelsim un turēsim tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai 2045. gadā Latvijā būtu tikpat iedzīvotāju, kā 2023. gadā. Būsim pieticīgi – ne vairāk.

Kohortas analīzes metode ļauj atrast šādu dzimstības līmeni: Latvijas gadījumā tie šobrīd būtu 3,55 bērni uz vienu sievieti.

Šāda dzimstība nebūtu unikāla: ap 40 pasaules valstīs dzimstības līmenis ir vēl augstāks. Gandrīz visas šīs valstis atrodas Āfrikā, dažas arī ārpus Āfrikas, piemēram, Afganistāna un Jemena.

Arī Latvijā kādreiz bija šāda un vēl lielāka dzimstība, taču jau 20. gadsimta sākumā tā kritās zem 3 bērniem uz vienu sievieti un kopš tā laika pakāpeniski samazinājās. Salīdzinājumam, šobrīd Eiropā augstākā dzimstība ir Francijā – ap 1,63 bērni uz vienu sievieti (2023).

Tātad: kas notiktu, ja no 2026. līdz 2045. gadam ik gadu Latvijas sievietes braši dzemdētu tik daudz bērnu?

• Jaundzimušo skaits pēkšņi pieaugtu no apmēram 13 500 līdz 34 000 un pēc tam ik gadu būtu apmēram tāds pats, 2045. gadā izaugot līdz 36 000;
• Kopējais iedzīvotāju skaits pēc 2027. gada vēl turpinātu samazināties 9 gadus;
• Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinātu samazināties līdz 2044. gadam;
• Ja 2023. gadā uz 1 darbspējas vecuma iedzīvotāju bija 0,7 iedzīvotāji, kuri nebija darbspējas vecumā, tad 2045. gadā šis skaitlis jau izaugtu līdz 1,1;
• Bērnu un jauniešu skaits pieaugtu no 379 tūkstošiem līdz 617 tūkstošiem.

Lieliskas dzimstības scenārijs

Šajā scenārijā būsim daudz mērenāki un centīsimies izveidot reāli iespējamu demogrāfiskās situācijas attīstības modeli.

Pirms nepilniem 10 gadiem Latvijā bija viens no augstākajiem summārajiem dzimstības koeficientiem Eiropā – tas sasniedza 1,74 bērnus uz vienu sievieti. Kāds būtu mūsu skaits, ja mums atkal pakāpeniski izdotos atgūt šādu dzimstības līmeni?

Dosim atlaides arī migrācijai: pieņemsim, ka migrācijas līmenis turpmāk būtu tāds, kā Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes bāzes variantā. Zemāks, nekā, piemēram, pašlaik Igaunijā, bet pozitīvs.

Matemātiskais modelis ņem vērā arī atbraucēju vecuma struktūru – pārsvarā tie ir jauni cilvēki, tajā skaitā auglīgā vecumā esošas sievietes. Imigrācija (kamēr tā notiek) gandrīz vienmēr paaugstina dzimstības līmeni.

Pieņemam arī, ka Latvijā pakāpeniski un stabili uzlabosies dzimstība, ap 2043. gadu sasniedzot 2016. gada rādītājus.

Kopumā, šķiet, pietiekami reāls pozitīvais scenārijs! Kādas būtu izmaiņas šī – “lieliskas dzimstības” scenārija rezultātā?

• Iedzīvotāju kopējais skaits turpinātu samazināties arī turpmāk.
• Salīdzinot ar bāzes scenāriju, 2045. gadā iedzīvotāju skaits šajā scenārijā būtu par apmēram 85 000 tūkstošiem lielāks;

  

• Gandrīz visi šie 85 000 papildinātu bērnu un jauniešu skaitu;
• Bērnu un jauniešu skaits sāktu pieaugt tikai dažos pēdējos gados;
• Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits šajā scenārijā, salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, palielinātos tikai nedaudz, pēdējā gadā. Senioru skaits nemainītos;
• To iedzīvotāju skaits, kuri nav darbspējas vecumā, skaits uz 1 darbspējas vecuma iedzīvotāju pieaugtu no 0,7 līdz 0,75.