Kombinado!

SākumsPlānošana ⇾ Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izmaiņas Latvijas pašvaldībās no 2011. līdz 2023. gadam

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izmaiņas Latvijas pašvaldībās no 2011. līdz 2023. gadam

2025. gada 22. marts
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi Latvijas pašvaldībās, izmaiņas no 2011. līdz 2023. gadam
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi Latvijas pašvaldībās, izmaiņas no 2011. līdz 2023. gadam

Karte ataino iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas Latvijas pašvaldībās (to tagadējās robežās) laika posmā no 2011. gada līdz 2023. gadam.

Šīs izmaiņas rada trīs galvenie faktori:

  • Iedzīvotāju ieņēmumu izmaiņas. Jo lielākus ieņēmumus saņems pašvaldībā dzīvojošie iedzīvotāji, jo lielākus ieņēmumus no katra iedzīvotāja gūs pašvaldības budžets.
  • Iedzīvotāju (to iedzīvotāju, kuri gūst ieņēmumus) skaita izmaiņas pašvaldībā.
  • Izmaiņas IIN sadalījumā un izmaiņas IIN likmēs. 2011. gadā pašvaldības saņēma 82% no IIN, 2012.-2020. gadā: 80% no IIN, 2021.-2024. gadā: 75% no IIN. No 2025. gada pašvaldības saņem 78% no IIN.

Pirmie divi faktori ir savstarpēji saistīti: iedzīvotāji atstāj tās pašvaldības, kurās ir zemi ieņēmumi un, attiecīgi, pārceļas uz tām pašvaldībām, kurās ieņēmumi ir augstāki.

Straujākais IIN ieņēmumu pieaugums pēdējo 13 gadu laikā ir bijis šādās 5 Latvijas pašvaldībās:

  1. Mārupes novads: par 359%
  2. Ādažu novads: 310%
  3. Ropažu novads: 292%
  4. Saulkrastu novads: 249%
  5. Ķekavas novads: 245%

Savukārt, visgausāk kopējie IIN ieņēmumi pieauga šajās 5 Latvijas pašvaldībās:

  1. Valkas novads: par 163%
  2. Krāslavas novads: 154%
  3. Daugavpils: 154%
  4. Rēzekne: 145%
  5. Ventspils: 123%

Tā kā inflācija šajā laika periodā sasniedza ap 50%, Rēzeknē un Ventspilī iedzīvotāju kopējie ieņēmumi ir pat kritušies.

Secinājumi

  • Stabilākais un nozīmīgākais Latvijas pašvaldību budžeta ieņēmumu avots ir IIN.
  • Par spīti tam, ka saņemtā IIN poporcija samazinājās, pēdējo 13 gadu laikā ieņēmumi no šī nodokļa pieauga visās Latvijas pašvaldībās.
  • Ņemot vērā inflāciju, Ventspilī un Rēzeknē iedzīvotāju ieņēmumi faktiski ir kritušies.
  • IIN ieņēmumu izaugsme starp Latvijas pašvaldībām atšķiras pat trīskārtīgi.
  • Straujākā izaugsme notika Pierīgas pašvaldībās.
  • Lēnākā izaugsme notika Latvijas austrumu robežai piegulošajās pašvaldībās, taču salīdzinoši lēnāka izaugsme ir arī lielajās pilsētās.
  • Lielo pilsētu lēnā IIN ieņēmumu izaugsme saistāma ar to, ka pārtikušākie iedzīvotāji pēdējās desmitgadēs bieži pārceļas uz piepilsētas zonu.
  • Šajā statistikas rādītājā negatīvi izceļas Ventspils, kurā ieņēmumi no IIN ir pieauguši krietni lēnāk, nekā, piemēram, no Rīgas attālākajās Latgales pašvaldībās.

Subscribe
Notify of
guest

0 Comments
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments