Sākums ⇾ Demogrāfija ⇾ Kādā vecumā sievietēm dzimst bērni Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā?
Kādā vecumā sievietēm dzimst bērni Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā?
2025. gada 3. aprīlis
Lai varētu prognozēt, cik bērnu dzims nākotnē, viens no svarīgākajiem (un nepietiekami novērtētajiem) rādītājiem ir vecums, kādā sievietēm dzimst bērni. Prognozes, kurās netiek ņemtas vērā līdzšinējās izmaiņas šajā jomā, ir maz ticamas.
Paskatāmies: kādas izmaiņas pēdējo 30 gadu laikā ir notikušas Latvijā un vēl divās valstīs: Igaunijā (sociālekonomiski līdzīgākā valsts Latvijai) un Norvēģijā (sociālās kultūras ziņā līdzīga valsts ar krietni augstāku pārticības un ekonomiskās stabilitātes līmeni)!
Summārais dzimstības koeficients
Šis skaitlis ataino to, cik bērnu vidēji piedzims katrai sievietei, ja dzimstība paliktu šī brīža līmenī. Lai ilgtermiņā iedzīvotāju skaitu saglabātu nemainīgu (pie nosacījuma, ka aizbrauc tikpat, cik atbrauc), vidēji vienai sievietei būtu jārada apmēram 2,1 bērni. Šeit ir svarīgs vārds “ilgtermiņā” – nepietiek ar to, ka šādu līmeni sasniedz uz pāris gadiem, tas ir jānotur burtiski paaudzēm ilgi, līdz skaits nostabilizēsies.
Ap 1990. gadu Latvija un Igaunija vēl bija tuvu šim skaitlim, taču 1990jos gados dzimstība strauji kritās.
Nepatīkams process sākās 2022. gadā – visās trīs valstīs (kā arī vairumā pārējo pasaules valstu) dzimstības koeficients ir strauji krities. Līdz 2022. gadam līknes izmaiņas Latvijā un Igaunijā varētu skaidrot ar sociālekonomiskajiem apstākļiem – kad ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās, šī līkne krita, kad uzlabojās – arī dzimstība uzlabojās. Tomēr pēdējo gadu kritums, tajā skaitā, arī Norvēģijā, vairs nav skaidrojams ar to, ka būtu strauji pasliktinājusies ekonomiskā situācija – visās trīs valstīs līdz šim tā kopumā ir stabila. Tiesa, Norvēģijā 2024. gadā dzimstības koeficients atkal ir uzlabojies (grafikā tas vēl nav atainots).
Kā to skaidrot? Iespējams, nākotnē tiks atrasta kāda vienkāršāka atbilde, taču pašlaik šķiet, ka pie dzimstības krituma varētu būt vainojama dažādu apstākļu sakritība. Viens no tiem ir: strauji mainās vecums, kādā sievietēm dzimst bērni.
Bērnu skaits līdz 19 gadus vecām māmiņām
Ievērojāt? Virsraksts mūsdienās skan pat nedaudz neierasti – viņas pašas taču vēl ir bērni?!
Salīdzinoši nesen tā vēl nebija. Latvijā 1991. gadā līdz 19 gadus vecām meitenēm bērni dzima 2,5 reizes biežāk, nekā, piemēram 35-39 gadus vecām sievietēm. 2023. gadā pat 40-44 gadus vecām sievietēm bērni dzimst divreiz biežāk, nekā līdz 19 gadu vecām meitenēm.
Tieši šajā vecuma grupā ir lielākās atšķirības starp Latviju un Igauniju no vienas puses un Norvēģiju no otras puses. 2023. gadā Norvēģijā šajā vecuma grupā dzima vidēji 1,4 bērni uz 1000 meitenēm, Igaunijā – 4,5 un Latvijā 7,72.
Tomēr arī Latvijā šajā vecuma grupā ir sasniegts vēsturiskais minimums vismaz kopš 1965. gada.
Bērnu skaits 20-24 gadus vecām sievietēm
1990. gadā bērni visbiežāk dzima tieši šīs vecuma grupas sievietēm – gan Latvijā, gan arī Igaunijā un Norvēģijā.
Tagad tā vairs nav – Latvijā šajā vecuma grupā tagad bērni dzimst apmēram četras reizes retāk, nekā 1990. gadā. Vairāk bērnu dzimst nākamajās trīs vecuma grupās, tātad arī 35-39 gadu vecuma grupā. Līdzīgas izmaiņas ir notikušas arī Igaunijā un Norvēģijā.
Bērnu skaits 25-29 gadus vecām sievietēm
Šajā vecuma grupā Latvijā dzimst visvairāk bērnu… pagaidām. Ja paskatāmies uz Norvēģijas līkni – pēdējo piecpadsmit gadu laikā šajā vecuma grupā bērniņi dzimst aizvien retāk.
Bērnu skaits 30-34 gadus vecām sievietēm
30-34 gadus vecām sievietēm bērni Norvēģijā apmēram kopš 2009. gada dzimst visbiežāk un Igaunijā – apmēram kopš 2018. gada. Mums šāda pārmaiņa notiek tagad – ap 2024. vai 2025. gadu.
Līdz apmēram 2016. gadam dzimstība šajā vecuma grupā Latvijā pieauga, tomēr tagad arī šajā vecuma grupā dzimušo bērnu skaits samazinās. Norvēģijā šāds samazinājums sākās jau ap 2010. gadu.
Bērnu skaits 35-39 gadus vecām sievietēm
1990. gadā šajā sieviešu vecuma grupā Latvijā dzima tikai nedaudz vairāk, kā 1% no visiem bērniem, bet 2023. gadā – ap 17%. Tomēr šajā grupā dzimušo bērnu skaits uz 1000 sievietēm ir palielinājies tikai apmēram divas reizes un arī tas pēdējos gados sāk kristies. Līdzīgs process notiek arī Igaunijā, Norvēģijā līdz šim skaits ir stabils.
Bērnu skaits 40-44 gadus vecām sievietēm
Šajā vecuma grupā Latvijā un, jo īpaši, Igaunijā uz 1000 sievietēm dzimušo bērnu skaits ir pieaudzis vairākkārt, pārsniedzot Norvēģijas skaitļus.
Kopš apmēram 2017. gada pieaugums ir apstājies. Šajā vecuma grupā dzimušo bērnu skaits ir neliels – ja 1990. gadā Latvijā šī vecuma sievietēm dzima 0,13% no visiem bērniem, tad 2023. gadā – 0,49%.
Bērnu skaits 45-49 gadus vecām sievietēm
Šajā vecuma grupā Latvijā bērniņi tagad piedzimst vidēji 1 no 1000 sievietēm. Šī ir sieviešu vecuma grupa, kurā bērnu skaits pieaudzis visstraujāk, un lielākās pārmaiņas visās trīs valstīs sākās ap 2005-2010. gadu. Diemžēl, uz kopējās dzimstības statistikas fona šīs vecuma grupas skaitļi ir niecīgi.
Informācijas avoti
- Oficiālās statistikas portāls, Dzimstības koeficienti (summārais, atražošanās, vispārīgais, vecumkoeficienti) 1965 – 2023.
- Statistisk sentralbyrå, 08555: Aldersavhengige fruktbarhetsrater 1986 – 2024.
- Eesti Statistika. RV172: SÜNDIMUSE VANUSKORDAJAD.
Secinājumi
- Bērni Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā dzimst aizvien mazāk – ne tikai kopumā bet arī vidēji, pārrēķinot uz vienu sievieti.
- Visās trīs valstīs 2022. gadu sākās straujš dzimstības kritums. Iespējams, Norvēģijā tas ir pārvarēts.
- Ļoti krasi ir samazinājies to bērnu skaits, kuri dzimst līdz 19 gadus vecām māmiņām.
- Ļoti strauji ir samazinājies arī 20-24 gadus vecām sievietēm dzimušo bērnu skaits.
- Lielākais skaits bērnu dzimst 25-34 gadus vecām sievietēm, taču pēdējā laikā samazinās 25-39 gadus vecām sievietēm dzimušo bērnu skaits.
- Statistiski nozīmīgs ir kļuvis to bērnu skaits, kurši dzimuši 35-39 gadus vecām sievietēm – tie pašlaik ir ap 17% bērnu. Arī šīs grupas sievietēm pēdējos gados sāk dzimt mazāk bērnu.
- Pēc 40 gadu vecuma dzimušo bērnu skaits ir pieaudzis un pašlaik – stabilizējies. Šo bērnu skaits joprojām ir tik mazs, ka tas neatstāj jūtamu iespaidu uz kopējo statistiku.