Karte ataino to, cik lieli katrā no Latvijas pašvaldībām (tagadējās robežās) ir ieņēmumi no iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa (IIN) uz 1 pašvaldībā dzīvojošo cilvēku. Šis ir viens no uzskatāmākajiem pašvaldību attīstības līmeņa rādītājiem.
Pārbīdot kartes centrā esošo pogu uz labo pusi būs redzami ieņēmumi 2011. gadā. Attiecīgi, pārbīdot pogu uz kreiso pusi, būs redzami ieņēmumi 2023. gadā.
Ieņēmumi ir pieauguši visās Latvijas pašvaldībās, lai gan, ņemot vērā summāro inflāciju, dažās ieņēmumi tomēr ir samazinājušies. Pirmajā brīdī gan šķiet, īpaši nekas šajos 13 gados nav mainījies – Rīga un Pierīga tāpat ir turīgas un Latvijas austrumu pierobeža – tagad tikpat mazturīga, kā agrāk.
Tomēr, uzmanīgāk pavērojot, ir interesantas nianses (sk. tabulu un secinājumus).
Pašvaldību ranžējums, ieņēmumi no IIN uz 1 cilvēku
| Vieta | 2011 | 2023 (vietas izmaiņas) |
|---|---|---|
| 1 | Mārupes novads | Mārupes novads (0) |
| 2 | Ķekavas novads | Ādažu novads (+1) |
| 3 | Ādažu novads | Ķekavas novads (-1) |
| 4 | Ventspils | Ropažu novads (+1) |
| 5 | Ropažu novads | Rīga (+1) |
| 6 | Rīga | Jūrmala (+2) |
| 7 | Salaspils novads | Siguldas novads (+5) |
| 8 | Jūrmala | Salaspils novads (-1) |
| 9 | Saulkrastu novads | Olaines novads (+1) |
| 10 | Olaines novads | Saulkrastu novads (-1) |
| 11 | Ogres novads | Ogres novads (0) |
| 12 | Siguldas novads | Jelgava (+1) |
| 13 | Jelgava | Valmieras novads (+1) |
| 14 | Valmieras novads | Jelgavas novads (+7) |
| 15 | Liepāja | Ventspils (-11) |
| 16 | Aizkraukles novads | Dobeles novads (+4) |
| 17 | Ventspils novads | Cēsu novads (+1) |
| 18 | Cēsu novads | Tukuma novads (+4) |
| 19 | Rēzekne | Aizkraukles novads (-3) |
| 20 | Dobeles novads | Bauskas novads (+3) |
| 21 | Jelgavas novads | Smiltenes novads (+9) |
| 22 | Tukuma novads | Ventspils novads (-5) |
| 23 | Bauskas novads | Saldus novads (+1) |
| 24 | Saldus novads | Limbažu novads (+2) |
| 25 | Daugavpils | Liepāja (-10) |
| 26 | Limbažu novads | Dienvidkurzemes novads (+9) |
| 27 | Talsu novads | Gulbenes novads (+6) |
| 28 | Valkas novads | Jēkabpils novads (+1) |
| 29 | Jēkabpils novads | Madonas novads (+2) |
| 30 | Smiltenes novads | Talsu novads (-3) |
| 31 | Madonas novads | Kuldīgas novads (+3) |
| 32 | Alūksnes novads | Līvānu novads (+6) |
| 33 | Gulbenes novads | Valkas novads (-5) |
| 34 | Kuldīgas novads | Rēzekne (-15) |
| 35 | Dienvidkurzemes novads | Alūksnes novads (-3) |
| 36 | Balvu novads | Daugavpils (-11) |
| 37 | Preiļu novads | Preiļu novads (0) |
| 38 | Līvānu novads | Balvu novads (-2) |
| 39 | Ludzas novads | Varakļānu novads (+1) |
| 40 | Varakļānu novads | Augšdaugavas novads (+1) |
| 41 | Augšdaugavas novads | Ludzas novads (-2) |
| 42 | Krāslavas novads | Rēzeknes novads (+1) |
| 43 | Rēzeknes novads | Krāslavas novads (-1) |
Secinājumi
- Latvijā ir reģions ar stabili augstiem ieņēmumiem – Rīgas metropoles zona – un reģions ar stabili zemiem ieņēmumiem – Latvijas austrumu daļa.
- Lai gan Rīgas metropoles zonā ieņēmumi aug visstraujāk, ārpus tās pēdējo 13 gadu laikā ir noticis neliels ieņēmumu izlīdzinājums.
- Pirms 13 gadiem reģionu lielās pilsētas (piemēram, Rēzekne un, jo īpaši, Ventspils) bija turīgākas, nekā piegulošās pašvaldības. Tagad šī atšķirība vairs nav tik izteikta.
- 2011. gadā ārpus Rīgas metropoles zonas bija viena no pārtikušākajām pašvaldībām – Ventspils. Tagad Ventspils vairs īpaši neizceļas.
- Ja Latvijas pašvaldības pēc šī rādītāja saranžē, tad visstraujākais pieaugums (par 9 vietām) bija Dienvidkurzemes un Smiltenes novados), bet straujākais kritums – Rēzeknē (par 15 vietām).
- Tomēr absolūtajos skaitļos IIN ieņēmumi vislēnāk pieauga Ventspilī un visstraujāk – Mārupē (sk. citu rakstu).
Datu avots: Reģionālās attīstības indikatoru modulis